Meklēt šajā emuārā

trešdiena, 2017. gada 8. novembris

Lorija Holsa Andersone ''Runāt"

Atsākot šo blogu, aprakstīšu grāmatas, kuras iesaku lasīt citiem. Šīs būs vairāk kā rekomendācijas nevis vienkārši un bezjēdzīgi apraksti. 


Šo grāmatu lasīju ļoti, ļoti sen, bet tikai pāris mēnešus atpakaļ noskatījos filmu. Šajā rakstiņā nedaudz pastāstīšu gan par filmu, gan par grāmatu, un kāpēc es iesaku šo lasīt/ noskatīties. 

Grāmata: 

Melinda ir uzsākusi mācības vidusskolā kā Izstumtā – vecie draugi no viņas ir novērsušies, skolasbiedri, kurus meitene pat nepazīst, no viņas izvairās. Visdrošāk ir būt vienai, pašas domās, un nerunāt. Tomēr arī tur nav pietiekami droši. Vasaras beigās ir atgadījies kas tāds, ko Melinda vēlas aizmirst un par ko cenšas nedomāt. Kas ir šis notikums, kas tik ļoti mainījis Melindas dzīvi, un vai viņa spēs sevi pārvarēt un kādam to izstāstīt?

Neparasts un daudzkārt godalgots rakstnieces Lorijas Holsas Andersones pirmais romāns par meiteni, kura labāk izvēlas klusēt nekā paust patiesību. "Runāt" ir izpelnījies dzīvu interesi lasītāju un pedagogu vidū. 

Filma:

2004. gadā pēc romāna motīviem uzņemta filma ar tādu pašu nosaukumu. Galvenajā lomā - "Krēslas" zvaigzne Kristena Stjuarte.Filma ir grāmatas adaptācija, tāpēc stāsts ir ļoti līdzīgs. Neatceros nekādas lielas atšķirības starp abām, bet es varu maldīties, jo kā jau teicu iepriekš- ir pagājis krietns laiks, kopš lasīju šo grāmatu. 

Kāpēc es iesaku: 

Kā jau grāmatu mīļotāja, vienmēr iesaku lasīt grāmatu pirms filmas skatīšanās, jo es uzskatu, ka tas dod daudz dziļāku ieskatu tēlu dzīvēs un jūtās... Iesaku šo lasīt, jo šim stāstam ir ļoti nopietns pamats. Šī ir diezgan nopietna grāmata, bet jaunās meitenes perspektīva liek sasaistīt sevi ar šo meiteni un viņas jūtām. Atceros, kad lasīju, vienmēr gribēju uzzināt, kas notika tās ballītes laikā, un kāpēc viss tā izmainījās pēc tam. Esmu diezgan droša, ka uzminēju šo iemeslu, bet vēlme uzzināt autores redzējumu nemazinājās pat tad. 

Iesaku šo grāmatu lasīt, ja esi gatavs nopietnam ceļam ar laimīgām beigām. Tā kā filma daudz neatšķiras no grāmatas, iesaku noskatīties arī to.
Ceru, ka jums patiks. 🙂

otrdiena, 2017. gada 7. novembris

Gāja gadi, gāja dienas

Ir pagājuši vairāki gadi kopš pēdējo reizi šeit kaut ko rakstīju. Laiki mainījās, dzīve gāja uz priekšu, laiks slīdēja caur maniem pirkstiem...
Ir jauki atskatīties uz visām šīm pasaulēm, atcerēties jaukos momentus lasot un izdzīvojot katru lappusi kopā ar grāmatu varoņiem. 
Esmu lasījusi par tik daudzām pasaulēm, ka ir grūti visas atcerēties, bet rakstiskais nepazūd, vai ne? 
Es nevaru neko solīt, bet man gribētos atgriezties pie šī bloga. Turpināt aprakstīt pasaules, ja ne jums, tad man.