Bija kāda akla meitene, kas ienīda sevi tikai tāpēc, ka bija akla. Viņa ienīda visus izņemot savu mīlošo draugu. Viņš vienmēr bija klāt, kad vien viņai vajadzēja. Viņa teica, ka ja vien viņa spētu redzēt pasauli viņa viņu apprecētu.Kādu dienu kāds ziedoja viņai savas acis un tad viņa varēja redzēt visu ieskaitot draugu. Viņas draugs viņai vaicāja: ,, Vai tu tagad precēsies ar mani?"
Meitene bija lielā šokā, kad ieraudzīja, ka viņas draugs arī ir akls un atteicās ar viņu precēties. Puisis devās prom ar asarām acīs. Vēlāk viņš uzrakstīja viņai vēstuli, kurā bija teikts: ,,Tikai parūpējies par manām acīm, dārgā".
Atradu šo tekstu internetā (angliski) centos pārrakstīt latviski. Vienkārši baigi lika aizdomāties par cilvēkiem un to ko viņi nenovērtē....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru